mocītB2
darbības vārds/mˈuot͡siːt/
Panākt, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas; arī spīdzināt.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | moku / mocu | mocām / mokām |
| 2. | moci / moki | mocāt / mokāt |
| 3. | moca / moka | moca / moka |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | mocīju | mocījām |
| 2. | mocīji | mocījāt |
| 3. | mocīja | mocīja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | mocīšu | mocīsim |
| 2. | mocīsi | mocīsiet / mocīsit |
| 3. | mocīs | mocīs |
- Nenoteiksmemocīt
- Pavēles izteiksmemoci
- Pavēles izteiksmemoki
- Pavēles izteiksmemokiet
- Pavēles izteiksmemociet
- Englishto torment, to torture
- Русскиймучить, терзать
- Українськамучити, катувати
- Lietuviųkankinti