klabētC2
darbības vārds/klˈabeːt/
Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | klabu | klabam |
| 2. | klabi | klabat |
| 3. | klab | klab |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | klabēju | klabējām |
| 2. | klabēji | klabējāt |
| 3. | klabēja | klabēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | klabēšu | klabēsim |
| 2. | klabēsi | klabēsiet / klabēsit |
| 3. | klabēs | klabēs |
- Nenoteiksmeklabēt
- Pavēles izteiksmeklabi
- Pavēles izteiksmeklabiet
- Englishto clatter, to rattle
- Русскийстучать, греметь
- Українськастукотіти, торохтіти
- Lietuviųbarškėti, kaukšėti