kalpotājsC2
существительное/kˈalpuotaːjs/1. склонение · мужской
Перевод
слуга, служащий
Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu.
Человек, который работает по трудовому договору, выполняя умственный труд или непроизводственный физический труд.
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| N | kalpotājs | kalpotāji |
| Ģ | kalpotāja | kalpotāju |
| D | kalpotājam | kalpotājiem |
| A | kalpotāju | kalpotājus |
| L | kalpotājā | kalpotājos |
| V | kalpotāj | kalpotāji |
- Englishservant, attendant
- Українськаслуга, служник
- Lietuviųtarnas, tarnautojas
- sulainisслуга