kalpotājsC2
lietvārds/kˈalpuotaːjs/1. deklinācija · vīriešu
Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | kalpotājs | kalpotāji |
| Ģ | kalpotāja | kalpotāju |
| D | kalpotājam | kalpotājiem |
| A | kalpotāju | kalpotājus |
| L | kalpotājā | kalpotājos |
| V | kalpotāj | kalpotāji |
- Englishservant, attendant
- Русскийслуга, служащий
- Українськаслуга, служник
- Lietuviųtarnas, tarnautojas