kūpinātC2
darbības vārds/kˈuːpinaːt/
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (1).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | kūpinu | kūpinām |
| 2. | kūpini | kūpināt |
| 3. | kūpina | kūpina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | kūpināju | kūpinājām |
| 2. | kūpināji | kūpinājāt |
| 3. | kūpināja | kūpināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | kūpināšu | kūpināsim |
| 2. | kūpināsi | kūpināsiet / kūpināsit |
| 3. | kūpinās | kūpinās |
- Nenoteiksmekūpināt
- Pavēles izteiksmekūpini
- Pavēles izteiksmekūpiniet
- Englishto smoke, to cure
- Русскийкоптить
- Українськакоптити, вудити
- Lietuviųrūkyti