izsmēķētC2
darbības vārds/ˈizsmeːceːt/
Smēķējot pilnīgi izkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.); smēķējot pilnīgi izkvēlināt tabaku (pīpē).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izsmēķēju | izsmēķējam |
| 2. | izsmēķē | izsmēķējat |
| 3. | izsmēķē | izsmēķē |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izsmēķēju | izsmēķējām |
| 2. | izsmēķēji | izsmēķējāt |
| 3. | izsmēķēja | izsmēķēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izsmēķēšu | izsmēķēsim |
| 2. | izsmēķēsi | izsmēķēsiet / izsmēķēsit |
| 3. | izsmēķēs | izsmēķēs |
- Nenoteiksmeizsmēķēt
- Pavēles izteiksmeizsmēķē
- Pavēles izteiksmeizsmēķējiet
- Englishto smoke (up), to finish smoking
- Русскийвыкурить
- Українськавикурити
- Lietuviųsurūkyti