izkliedētC2
глагол/ˈizkliedeːt/
Перевод
рассеять, развеять
Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus).
Размещать врозь; отдалять одно от другого (например, предметы).
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | izkliedēju | izkliedējam |
| 2. | izkliedē | izkliedējat |
| 3. | izkliedē | izkliedē |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | izkliedēju | izkliedējām |
| 2. | izkliedēji | izkliedējāt |
| 3. | izkliedēja | izkliedēja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | izkliedēšu | izkliedēsim |
| 2. | izkliedēsi | izkliedēsiet / izkliedēsit |
| 3. | izkliedēs | izkliedēs |
- Инфинитивizkliedēt
- Повелительноеizkliedē
- Повелительноеizkliedējiet
- Englishto disperse, to dispel
- Українськарозсіяти, розвіяти
- Lietuviųišsklaidyti