izklīdinātC2
darbības vārds/ˈizkliːdinaːt/
Panākt, būt par cēloni, ka izklīst (1).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izklīdinu | izklīdinām |
| 2. | izklīdini | izklīdināt |
| 3. | izklīdina | izklīdina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izklīdināju | izklīdinājām |
| 2. | izklīdināji | izklīdinājāt |
| 3. | izklīdināja | izklīdināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izklīdināšu | izklīdināsim |
| 2. | izklīdināsi | izklīdināsiet / izklīdināsit |
| 3. | izklīdinās | izklīdinās |
- Nenoteiksmeizklīdināt
- Pavēles izteiksmeizklīdini
- Pavēles izteiksmeizklīdiniet
- Englishto disperse, to scatter, to dispel
- Русскийрассеять, разогнать
- Українськарозсіяти, розігнати
- Lietuviųišsklaidyti, išvaikyti