izklīdinātC2
verb/ˈizkliːdinaːt/
Translation
to disperse, to scatter, to dispel
Panākt, būt par cēloni, ka izklīst (1).
To cause, to be the reason that (something) disperses (1).
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izklīdinu | izklīdinām |
| 2. | izklīdini | izklīdināt |
| 3. | izklīdina | izklīdina |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izklīdināju | izklīdinājām |
| 2. | izklīdināji | izklīdinājāt |
| 3. | izklīdināja | izklīdināja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izklīdināšu | izklīdināsim |
| 2. | izklīdināsi | izklīdināsiet / izklīdināsit |
| 3. | izklīdinās | izklīdinās |
- Infinitiveizklīdināt
- Imperativeizklīdini
- Imperativeizklīdiniet
- Русскийрассеять, разогнать
- Українськарозсіяти, розігнати
- Lietuviųišsklaidyti, išvaikyti