izkautiesC2
verb/ˈizkauties/
Translation
to fight it out, to brawl
Kauties un pabeigt kauties.
To fight and finish fighting.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izkaujos | izkaujamies |
| 2. | izkaujies | izkaujaties |
| 3. | izkaujas | izkaujas |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izkāvos | izkāvāmies |
| 2. | izkāvies | izkāvāties |
| 3. | izkāvās | izkāvās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izkaušos | izkausimies |
| 2. | izkausies | izkausieties / izkausities |
| 3. | izkausies | izkausies |
- Infinitiveizkauties
- Imperativeizkaujies
- Imperativeizkaujieties
- Русскийпередраться, подраться
- Українськаперебитися, побитися
- Lietuviųišsimušti, išsipešti
- nomocītiesto wear oneself out