izkārtotiesC2
darbības vārds/ˈizkaːrtuoties/
Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izkārtojos | izkārtojamies |
| 2. | izkārtojies | izkārtojaties |
| 3. | izkārtojas | izkārtojas |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izkārtojos | izkārtojāmies |
| 2. | izkārtojies | izkārtojāties |
| 3. | izkārtojās | izkārtojās |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izkārtošos | izkārtosimies |
| 2. | izkārtosies | izkārtosieties / izkārtosities |
| 3. | izkārtosies | izkārtosies |
- Nenoteiksmeizkārtoties
- Pavēles izteiksmeizkārtojies
- Pavēles izteiksmeizkārtojieties
- Englishto arrange oneself, to sort out
- Русскийразместиться, уладиться
- Українськарозміститися, владнатися
- Lietuviųišsidėstyti, susitvarkyti