izkārtotiesC2
verb/ˈizkaːrtuoties/
Translation
to arrange oneself, to sort out
Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
To arrange themselves in a certain order, manner (of people or animals).
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izkārtojos | izkārtojamies |
| 2. | izkārtojies | izkārtojaties |
| 3. | izkārtojas | izkārtojas |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izkārtojos | izkārtojāmies |
| 2. | izkārtojies | izkārtojāties |
| 3. | izkārtojās | izkārtojās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izkārtošos | izkārtosimies |
| 2. | izkārtosies | izkārtosieties / izkārtosities |
| 3. | izkārtosies | izkārtosies |
- Infinitiveizkārtoties
- Imperativeizkārtojies
- Imperativeizkārtojieties
- Русскийразместиться, уладиться
- Українськарозміститися, владнатися
- Lietuviųišsidėstyti, susitvarkyti
- nokārtotiesto settle
- izrīkotiesto bustle about