izbrāķētC2
darbības vārds/ˈizbraːceːt/
Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, normām neatbilstošu.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izbrāķēju | izbrāķējam |
| 2. | izbrāķē | izbrāķējat |
| 3. | izbrāķē | izbrāķē |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izbrāķēju | izbrāķējām |
| 2. | izbrāķēji | izbrāķējāt |
| 3. | izbrāķēja | izbrāķēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izbrāķēšu | izbrāķēsim |
| 2. | izbrāķēsi | izbrāķēsiet / izbrāķēsit |
| 3. | izbrāķēs | izbrāķēs |
- Nenoteiksmeizbrāķēt
- Pavēles izteiksmeizbrāķē
- Pavēles izteiksmeizbrāķējiet
- Englishto reject, to discard as defective
- Русскийзабраковать
- Українськазабракувати
- Lietuviųišbrokuoti, atmesti