ierunātiesC1
глагол/ˈierunaːties/
Перевод
заговорить
Iesākt runāt; iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
Начать говорить; начать говорить и тут же прекратить.
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | ierunājos | ierunājamies |
| 2. | ierunājies | ierunājaties |
| 3. | ierunājas | ierunājas |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | ierunājos | ierunājāmies |
| 2. | ierunājies | ierunājāties |
| 3. | ierunājās | ierunājās |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | ierunāšos | ierunāsimies |
| 2. | ierunāsies | ierunāsieties / ierunāsities |
| 3. | ierunāsies | ierunāsies |
- Инфинитивierunāties
- Повелительноеierunājies
- Повелительноеierunājieties
- Englishto speak up, to start talking
- Українськазаговорити
- Lietuviųprabilti, prakalbėti
- iemestбросить
- iemestiesброситься
- ieteiktiesзаметить