ierunātiesC1
veiksmažodis/ˈierunaːties/
Vertimas
prabilti, prakalbėti
Iesākt runāt; iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
Pradėti kalbėti; pradėti kalbėti ir tuojau nutilti.
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | ierunājos | ierunājamies |
| 2. | ierunājies | ierunājaties |
| 3. | ierunājas | ierunājas |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | ierunājos | ierunājāmies |
| 2. | ierunājies | ierunājāties |
| 3. | ierunājās | ierunājās |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | ierunāšos | ierunāsimies |
| 2. | ierunāsies | ierunāsieties / ierunāsities |
| 3. | ierunāsies | ierunāsies |
- Bendratisierunāties
- Liepiamojiierunājies
- Liepiamojiierunājieties
- Englishto speak up, to start talking
- Русскийзаговорить
- Українськазаговорити
- iemestįmesti
- iemestiesįsimesti
- ieteiktiesprabilti