atrunātC1
darbības vārds/ˈatrunaːt/
Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | atrunāju | atrunājam |
| 2. | atrunā | atrunājat |
| 3. | atrunā | atrunā |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | atrunāju | atrunājām |
| 2. | atrunāji | atrunājāt |
| 3. | atrunāja | atrunāja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | atrunāšu | atrunāsim |
| 2. | atrunāsi | atrunāsiet / atrunāsit |
| 3. | atrunās | atrunās |
- Nenoteiksmeatrunāt
- Pavēles izteiksmeatrunā
- Pavēles izteiksmeatrunājiet
- Englishto dissuade, to talk out of
- Русскийотговорить
- Українськавідмовити, відрадити
- Lietuviųatkalbėti