atrunātC1
veiksmažodis/ˈatrunaːt/
Vertimas
atkalbėti
Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
Kalbant raginti, prašyti, įtikinti (ką nors), kad ko nors nedarytų.
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | atrunāju | atrunājam |
| 2. | atrunā | atrunājat |
| 3. | atrunā | atrunā |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | atrunāju | atrunājām |
| 2. | atrunāji | atrunājāt |
| 3. | atrunāja | atrunāja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | atrunāšu | atrunāsim |
| 2. | atrunāsi | atrunāsiet / atrunāsit |
| 3. | atrunās | atrunās |
- Bendratisatrunāt
- Liepiamojiatrunā
- Liepiamojiatrunājiet
- Englishto dissuade, to talk out of
- Русскийотговорить
- Українськавідмовити, відрадити