aprobežotC2
дієслово/ˈapruobeʒuot/
Переклад
обмежити
Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
Пов'язати з певними обставинами, умовами, поставити в залежність від них (якусь дію, поведінку чи її вияв); обмежити.
Теперішній
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | aprobežoju | aprobežojam |
| 2. | aprobežo | aprobežojat |
| 3. | aprobežo | aprobežo |
Минулий
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | aprobežoju | aprobežojām |
| 2. | aprobežoji | aprobežojāt |
| 3. | aprobežoja | aprobežoja |
Майбутній
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | aprobežošu | aprobežosim |
| 2. | aprobežosi | aprobežosiet / aprobežosit |
| 3. | aprobežos | aprobežos |
- Інфінітивaprobežot
- Наказовийaprobežo
- Наказовийaprobežojiet
- Englishto limit, to restrict
- Русскийограничить
- Lietuviųapriboti