aprobežotC2
глагол/ˈapruobeʒuot/
Перевод
ограничить
Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
Связать с известными обстоятельствами, условиями, поставить в зависимость от них (какое-либо действие, поведение или его проявление); ограничить.
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | aprobežoju | aprobežojam |
| 2. | aprobežo | aprobežojat |
| 3. | aprobežo | aprobežo |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | aprobežoju | aprobežojām |
| 2. | aprobežoji | aprobežojāt |
| 3. | aprobežoja | aprobežoja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | aprobežošu | aprobežosim |
| 2. | aprobežosi | aprobežosiet / aprobežosit |
| 3. | aprobežos | aprobežos |
- Инфинитивaprobežot
- Повелительноеaprobežo
- Повелительноеaprobežojiet
- Englishto limit, to restrict
- Українськаобмежити
- Lietuviųapriboti