aizrunātC2
глагол/ˈaizrunaːt/
Перевод
уговорить, замолвить слово
Pārspēt runāšanā.
Переговорить, превзойти в разговоре.
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | aizrunāju | aizrunājam |
| 2. | aizrunā | aizrunājat |
| 3. | aizrunā | aizrunā |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | aizrunāju | aizrunājām |
| 2. | aizrunāji | aizrunājāt |
| 3. | aizrunāja | aizrunāja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | aizrunāšu | aizrunāsim |
| 2. | aizrunāsi | aizrunāsiet / aizrunāsit |
| 3. | aizrunās | aizrunās |
- Инфинитивaizrunāt
- Повелительноеaizrunā
- Повелительноеaizrunājiet
- Englishto talk into, to put in a word, to dissuade
- Українськаумовити, замовити слово
- Lietuviųįkalbėti, užtarti
- ierunātнаговорить