šķīdinātC2
darbības vārds/ʃcˈiːdinaːt/
Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) veido šķīdumu ar citu vielu.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | šķīdinu | šķīdinām |
| 2. | šķīdini | šķīdināt |
| 3. | šķīdina | šķīdina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | šķīdināju | šķīdinājām |
| 2. | šķīdināji | šķīdinājāt |
| 3. | šķīdināja | šķīdināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | šķīdināšu | šķīdināsim |
| 2. | šķīdināsi | šķīdināsiet / šķīdināsit |
| 3. | šķīdinās | šķīdinās |
- Nenoteiksmešķīdināt
- Pavēles izteiksmešķīdini
- Pavēles izteiksmešķīdiniet
- Englishto dissolve
- Русскийрастворять
- Українськарозчиняти
- Lietuviųtirpdyti