šķīdinātC2
verb/ʃcˈiːdinaːt/
Translation
to dissolve
Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) veido šķīdumu ar citu vielu.
To bring about, to be the cause of (a substance) forming a solution with another substance.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | šķīdinu | šķīdinām |
| 2. | šķīdini | šķīdināt |
| 3. | šķīdina | šķīdina |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | šķīdināju | šķīdinājām |
| 2. | šķīdināji | šķīdinājāt |
| 3. | šķīdināja | šķīdināja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | šķīdināšu | šķīdināsim |
| 2. | šķīdināsi | šķīdināsiet / šķīdināsit |
| 3. | šķīdinās | šķīdinās |
- Infinitivešķīdināt
- Imperativešķīdini
- Imperativešķīdiniet
- Русскийрастворять
- Українськарозчиняти
- Lietuviųtirpdyti
- šķaidītto splash