ārprātsC1
lietvārds/ˈaːrpraːts/1. deklinācija · vīriešu
Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | ārprāts | ārprāti |
| Ģ | ārprāta | ārprātu |
| D | ārprātam | ārprātiem |
| A | ārprātu | ārprātus |
| L | ārprātā | ārprātos |
| V | ārprāt | ārprāti |
- Englishmadness, insanity
- Русскийбезумие, сумасшествие
- Українськабожевілля, безумство
- Lietuviųbeprotybė, išprotėjimas