ārprātsC1
daiktavardis/ˈaːrpraːts/1. linksniuotė · vyriškoji
Vertimas
beprotybė, išprotėjimas
Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
Nenormali, liguista būsena, kuriai būdinga neteisinga psichinių procesų kryptis; beprotybė, pamišimas.
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| N | ārprāts | ārprāti |
| Ģ | ārprāta | ārprātu |
| D | ārprātam | ārprātiem |
| A | ārprātu | ārprātus |
| L | ārprātā | ārprātos |
| V | ārprāt | ārprāti |
- Englishmadness, insanity
- Русскийбезумие, сумасшествие
- Українськабожевілля, безумство
- bezjēdzībabeprasmybė
- vājprātsbeprotybė