vientiesisC2
lietvārds/ʋˈientieːsis/2. deklinācija · vīriešu
Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | vientiesis | vientieši |
| Ģ | vientieša | vientiešu |
| D | vientiesim | vientiešiem |
| A | vientiesi | vientiešus |
| L | vientiesī | vientiešos |
| V | vientiesi | vientieši |
- Englishsimpleton, naive person
- Русскийпростак, простофиля
- Українськапростак, простодушок
- Lietuviųpaikšas, naivuolis