uzvedinātC2
veiksmažodis/ˈuz-ʋedinaːt/
Vertimas
pakreipti, atvesti į mintį
Ierosināt, pamudināt (uz kādām domām, rīcību u. tml.).
Paskatinti, paraginti (tam tikroms mintims, veiksmams ir pan.).
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | uzvedinu | uzvedinām |
| 2. | uzvedini | uzvedināt |
| 3. | uzvedina | uzvedina |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | uzvedināju | uzvedinājām |
| 2. | uzvedināji | uzvedinājāt |
| 3. | uzvedināja | uzvedināja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | uzvedināšu | uzvedināsim |
| 2. | uzvedināsi | uzvedināsiet / uzvedināsit |
| 3. | uzvedinās | uzvedinās |
- Bendratisuzvedināt
- Liepiamojiuzvedini
- Liepiamojiuzvediniet
- Englishto prompt, to lead to
- Русскийнавести, подтолкнуть
- Українськанавести, наштовхнути