uzmanītC2
darbības vārds/ˈuzmaniːt/
Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama; uzraudzīt.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | uzmanu | uzmanām |
| 2. | uzmani | uzmanāt |
| 3. | uzmana | uzmana |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | uzmanīju | uzmanījām |
| 2. | uzmanīji | uzmanījāt |
| 3. | uzmanīja | uzmanīja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | uzmanīšu | uzmanīsim |
| 2. | uzmanīsi | uzmanīsiet / uzmanīsit |
| 3. | uzmanīs | uzmanīs |
- Nenoteiksmeuzmanīt
- Pavēles izteiksmeuzmani
- Pavēles izteiksmeuzmaniet
- Englishto watch, to keep an eye on, to mind
- Русскийследить, присматривать
- Українськастежити, наглядати
- Lietuviųprižiūrėti, stebėti