uzbudinājumsC2
существительное/ˈuzbudinaːjums/1. склонение · мужской
Перевод
возбуждение
Spēcīgs, parasti emocionāls, aktīvs, psihisks stāvoklis.
Сильное, обычно эмоциональное, активное, психическое состояние.
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| N | uzbudinājums | uzbudinājumi |
| Ģ | uzbudinājuma | uzbudinājumu |
| D | uzbudinājumam | uzbudinājumiem |
| A | uzbudinājumu | uzbudinājumus |
| L | uzbudinājumā | uzbudinājumos |
| V | uzbudinājum | uzbudinājumi |
- Englishexcitement, arousal, agitation
- Українськазбудження
- Lietuviųsusijaudinimas, sujaudinimas
- nemiersволнение