urbinātC2
darbības vārds/ˈurbinaːt/
Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | urbinu | urbinām |
| 2. | urbini | urbināt |
| 3. | urbina | urbina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | urbināju | urbinājām |
| 2. | urbināji | urbinājāt |
| 3. | urbināja | urbināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | urbināšu | urbināsim |
| 2. | urbināsi | urbināsiet / urbināsit |
| 3. | urbinās | urbinās |
- Nenoteiksmeurbināt
- Pavēles izteiksmeurbini
- Pavēles izteiksmeurbiniet
- Englishto drill, to bore, to poke
- Русскийсверлить, ковырять
- Українськасвердлити, колупати
- Lietuviųgręžinėti, krapštyti