trīsētC2
darbības vārds/trˈiːseːt/
Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | trīsu | trīsam |
| 2. | trīsi | trīsat |
| 3. | trīs | trīs |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | trīsēju | trīsējām |
| 2. | trīsēji | trīsējāt |
| 3. | trīsēja | trīsēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | trīsēšu | trīsēsim |
| 2. | trīsēsi | trīsēsiet / trīsēsit |
| 3. | trīsēs | trīsēs |
- Nenoteiksmetrīsēt
- Pavēles izteiksmetrīsi
- Pavēles izteiksmetrīsiet
- Englishto tremble, to quiver
- Русскийдрожать, трепетать
- Українськатремтіти, трепетати
- Lietuviųvirpėti, drebėti