tikumībaC2
lietvārds/tˈikumiːba/4. deklinācija · sieviešu
Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | tikumība | tikumības |
| Ģ | tikumības | tikumību |
| D | tikumībai | tikumībām |
| A | tikumību | tikumības |
| L | tikumībā | tikumībās |
| V | tikumība / tikumīb | tikumības |
- Englishmorality, virtue
- Русскийнравственность, добродетель
- Українськаморальність, доброчесність
- Lietuviųdorovė, dora