tēmētC2
darbības vārds/tˈeːmeːt/
Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā; mērķēt (1).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | tēmēju | tēmējam |
| 2. | tēmē | tēmējat |
| 3. | tēmē | tēmē |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | tēmēju | tēmējām |
| 2. | tēmēji | tēmējāt |
| 3. | tēmēja | tēmēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | tēmēšu | tēmēsim |
| 2. | tēmēsi | tēmēsiet / tēmēsit |
| 3. | tēmēs | tēmēs |
- Nenoteiksmetēmēt
- Pavēles izteiksmetēmē
- Pavēles izteiksmetēmējiet
- Englishto aim, to take aim
- Русскийцелиться, метить
- Українськацілитися, мітити
- Lietuviųtaikytis, nusitaikyti