smacētC2
darbības vārds/smˈat͡seːt/
Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta; šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; arī slāpēt (1).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | smacēju | smacējam |
| 2. | smacē | smacējat |
| 3. | smacē | smacē |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | smacēju | smacējām |
| 2. | smacēji | smacējāt |
| 3. | smacēja | smacēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | smacēšu | smacēsim |
| 2. | smacēsi | smacēsiet / smacēsit |
| 3. | smacēs | smacēs |
- Nenoteiksmesmacēt
- Pavēles izteiksmesmacē
- Pavēles izteiksmesmacējiet
- Englishto suffocate, to stifle
- Русскийдушить
- Українськадушити
- Lietuviųsmaugti, dusinti