skrubinātC2
verb/skrˈubinaːt/
Translation
to nibble, to gnaw
Grauzt sīkiem gabaliem.
To gnaw into small pieces.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | skrubinu | skrubinām |
| 2. | skrubini | skrubināt |
| 3. | skrubina | skrubina |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | skrubināju | skrubinājām |
| 2. | skrubināji | skrubinājāt |
| 3. | skrubināja | skrubināja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | skrubināšu | skrubināsim |
| 2. | skrubināsi | skrubināsiet / skrubināsit |
| 3. | skrubinās | skrubinās |
- Infinitiveskrubināt
- Imperativeskrubini
- Imperativeskrubiniet
- Русскийгрызть, обгрызать
- Українськагризти, обгризати
- Lietuviųgraužti, krimsti