savaA1
sava
įvardis/sˈaʋa/
Vertimas
sava
Norāda, ka priekšmets vai īpašība pieder tās pašas sieviešu dzimtes personas, par kuru runā teikumā.
Nurodo, kad daiktas priklauso pačiam (moteriškosios giminės) sakinio veikėjui.
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| N | sava | savas |
| Ģ | savas | savu |
| D | savai | savām |
| A | savu | savas |
| L | savā | savās |
| V | sava | savas |
- Englishone's own
- Русскийсвоя
- Українськасвоя
sava
daiktavardis/sˈaʋa/
Vertimas
savo, sava
Tāda, kas pieder pašam runātājam vai attiecīgajai personai; piederības vietniekvārda sieviešu dzimtes forma.
(Mot.) ta, kuri priklauso pačiam kalbėtojui ar atitinkamam asmeniui; savybinio įvardžio moteriškoji forma.
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| N | sava | savas |
| Ģ | savas | savu |
| D | savai | savām |
| A | savu | savas |
| L | savā | savās |
| V | sava | savas |
- Englishone's own
- Русскийсвоя, собственная
- Українськасвоя, власна