sarūgtinātC2
darbības vārds/sˈaruːɡtinaːt/
Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | sarūgtinu | sarūgtinām |
| 2. | sarūgtini | sarūgtināt |
| 3. | sarūgtina | sarūgtina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | sarūgtināju | sarūgtinājām |
| 2. | sarūgtināji | sarūgtinājāt |
| 3. | sarūgtināja | sarūgtināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | sarūgtināšu | sarūgtināsim |
| 2. | sarūgtināsi | sarūgtināsiet / sarūgtināsit |
| 3. | sarūgtinās | sarūgtinās |
- Nenoteiksmesarūgtināt
- Pavēles izteiksmesarūgtini
- Pavēles izteiksmesarūgtiniet
- Englishto embitter, to upset, to grieve
- Русскийогорчить, озлобить
- Українськазасмутити, озлобити
- Lietuviųnuliūdinti, apkartinti