sēdinātC2
darbības vārds/sˈeːdinaːt/
Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | sēdinu | sēdinām |
| 2. | sēdini | sēdināt |
| 3. | sēdina | sēdina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | sēdināju | sēdinājām |
| 2. | sēdināji | sēdinājāt |
| 3. | sēdināja | sēdināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | sēdināšu | sēdināsim |
| 2. | sēdināsi | sēdināsiet / sēdināsit |
| 3. | sēdinās | sēdinās |
- Nenoteiksmesēdināt
- Pavēles izteiksmesēdini
- Pavēles izteiksmesēdiniet
- Englishto seat, to sit (someone) down
- Русскийсажать, усаживать
- Українськасаджати, усаджувати
- Lietuviųsodinti, pasodinti