rokturisC1
lietvārds/rˈuokturis/2. deklinācija · vīriešu
Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | rokturis | rokturi |
| Ģ | roktura | rokturu |
| D | rokturim | rokturiem |
| A | rokturi | rokturus |
| L | rokturī | rokturos |
| V | rokturi | rokturi |
- Englishhandle, grip
- Русскийручка, рукоятка
- Українськаручка, руків'я
- Lietuviųrankena