rūķītisC2
lietvārds/rˈuːciːtis/2. deklinācija · vīriešu
Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis (1).
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | rūķītis | rūķīši |
| Ģ | rūķīša | rūķīšu |
| D | rūķītim | rūķīšiem |
| A | rūķīti | rūķīšus |
| L | rūķītī | rūķīšos |
| V | rūķīti | rūķīši |
- Englishgnome, dwarf
- Русскийгном, гномик
- Українськагном, гномик
- Lietuviųnykštukas