prātnieksC2
lietvārds/prˈaːtnieks/1. deklinācija · vīriešu
Gudrs cilvēks; gudrinieks.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | prātnieks | prātnieki |
| Ģ | prātnieka | prātnieku |
| D | prātniekam | prātniekiem |
| A | prātnieku | prātniekus |
| L | prātniekā | prātniekos |
| V | prātniek | prātnieki |
- Englishthinker, sage
- Русскиймыслитель, мудрец
- Українськамислитель, мудрець
- Lietuviųmąstytojas, išminčius