pilnīgumsC2
существительное/pˈillniːɡums/1. склонение · мужской
Перевод
полнота, совершенство
Vispārināta īpašība --> pilnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība (1).
Обобщённое свойство --> полный (1), конкретное проявление этого свойства; полнота (1).
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| N | pilnīgums | pilnīgumi |
| Ģ | pilnīguma | pilnīgumu |
| D | pilnīgumam | pilnīgumiem |
| A | pilnīgumu | pilnīgumus |
| L | pilnīgumā | pilnīgumos |
| V | pilnīgum | pilnīgumi |
- Englishcompleteness, perfection
- Українськаповнота, досконалість
- Lietuviųpilnumas, tobulumas
- pilnībaполнота