piesacītC1
глагол/pˈiesat͡siːt/
Перевод
наказать, велеть
Izteikt norādījumu, arī brīdinājumu; pieteikt (2).
Высказать указание, также предупреждение; заявить (2).
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | piesaku | piesakām |
| 2. | piesaki | piesakāt |
| 3. | piesaka | piesaka |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | piesacīju | piesacījām |
| 2. | piesacīji | piesacījāt |
| 3. | piesacīja | piesacīja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | piesacīšu | piesacīsim |
| 2. | piesacīsi | piesacīsiet / piesacīsit |
| 3. | piesacīs | piesacīs |
- Инфинитивpiesacīt
- Повелительноеpiesaki
- Повелительноеpiesakiet
- Englishto enjoin, to order
- Українськанаказати, звеліти
- Lietuviųįsakyti, primygtinai liepti
- pieteiktзаявить