pieklātiesC2
verb/pˈieklaːties/
Translation
to be proper, to befit
Būt atbilstošam pieklājības normām.
To conform to the norms of decency.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | pieklājos | pieklājamies |
| 2. | pieklājies | pieklājaties |
| 3. | pieklājas | pieklājas |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | pieklājos | pieklājāmies |
| 2. | pieklājies | pieklājāties |
| 3. | pieklājās | pieklājās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | pieklāšos | pieklāsimies |
| 2. | pieklāsies | pieklāsieties / pieklāsities |
| 3. | pieklāsies | pieklāsies |
- Infinitivepieklāties
- Imperativepieklājies
- Imperativepieklājieties
- Русскийподобать, приличествовать
- Українськаличити, годитися
- Lietuviųderėti, pritikti
- piederētiesto be proper
- piedienētto befit