piekabinātC2
darbības vārds/pˈiekabinaːt/
Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | piekabinu | piekabinām |
| 2. | piekabini | piekabināt |
| 3. | piekabina | piekabina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | piekabināju | piekabinājām |
| 2. | piekabināji | piekabinājāt |
| 3. | piekabināja | piekabināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | piekabināšu | piekabināsim |
| 2. | piekabināsi | piekabināsiet / piekabināsit |
| 3. | piekabinās | piekabinās |
- Nenoteiksmepiekabināt
- Pavēles izteiksmepiekabini
- Pavēles izteiksmepiekabiniet
- Englishto attach, to hook on, to hitch
- Русскийприцепить, прикрепить
- Українськапричепити, прикріпити
- Lietuviųprikabinti