palaidnisC2
lietvārds/pˈalaidnis/2. deklinācija · vīriešu
Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | palaidnis | palaidņi |
| Ģ | palaidņa | palaidņu |
| D | palaidnim | palaidņiem |
| A | palaidni | palaidņus |
| L | palaidnī | palaidņos |
| V | palaidni | palaidņi |
- Englishrascal, naughty child, prankster
- Русскийшалун, озорник
- Українськапустун, бешкетник
- Lietuviųišdykėlis, padauža
- nebēdnis
- nerātnis
- plosts