pakļautībaC1
существительное/pˈakʎautiːba/4. склонение · женский
Перевод
подчинённость, подчинение
Stāvoklis, kad (tauta, valsts u. tml.) ir, parasti politiski, pakļauta (kam) ar varu.
Состояние, когда (народ, государство и т. п.) находится, обычно политически, под властью (чего-либо) силой.
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| N | pakļautība | pakļautības |
| Ģ | pakļautības | pakļautību |
| D | pakļautībai | pakļautībām |
| A | pakļautību | pakļautības |
| L | pakļautībā | pakļautībās |
| V | pakļautība / pakļautīb | pakļautības |
- Englishsubordination, subjection
- Українськапідпорядкованість
- Lietuviųpavaldumas, priklausomybė
- padotībaподчинение