orientētB2
darbības vārds/ˈorieːnteːt/
Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | orientēju | orientējam |
| 2. | orientē | orientējat |
| 3. | orientē | orientē |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | orientēju | orientējām |
| 2. | orientēji | orientējāt |
| 3. | orientēja | orientēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | orientēšu | orientēsim |
| 2. | orientēsi | orientēsiet / orientēsit |
| 3. | orientēs | orientēs |
- Nenoteiksmeorientēt
- Pavēles izteiksmeorientē
- Pavēles izteiksmeorientējiet
- Englishto orient, to guide
- Русскийориентировать
- Українськаорієнтувати
- Lietuviųorientuoti