oreolsC2
lietvārds/ˈoreoːls/1. deklinācija · vīriešu
Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | oreols | oreoli |
| Ģ | oreola | oreolu |
| D | oreolam | oreoliem |
| A | oreolu | oreolus |
| L | oreolā | oreolos |
| V | oreol | oreoli |
- Englishaureole, halo
- Русскийореол
- Українськаореол
- Lietuviųaureolė, spindulių vainikas