novecotiesC2
darbības vārds/nˈuoʋæt͡suoties/
Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | novecojos | novecojamies |
| 2. | novecojies | novecojaties |
| 3. | novecojas | novecojas |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | novecojos | novecojāmies |
| 2. | novecojies | novecojāties |
| 3. | novecojās | novecojās |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | novecošos | novecosimies |
| 2. | novecosies | novecosieties / novecosities |
| 3. | novecosies | novecosies |
- Nenoteiksmenovecoties
- Pavēles izteiksmenovecojies
- Pavēles izteiksmenovecojieties
- Englishto age, to grow old, to become obsolete
- Русскийустареть, состариться
- Українськазастаріти, постаріти
- Lietuviųpasenti