nosūdzētC2
darbības vārds/nˈuosuːdzeːt/
Žēlojoties par (kāda) pārkāpumiem, nodarījumiem, apsūdzēt (to, parasti slepus, arī savtīgos nolūkos).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | nosūdzu | nosūdzam |
| 2. | nosūdzi | nosūdzat |
| 3. | nosūdz | nosūdz |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | nosūdzēju | nosūdzējām |
| 2. | nosūdzēji | nosūdzējāt |
| 3. | nosūdzēja | nosūdzēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | nosūdzēšu | nosūdzēsim |
| 2. | nosūdzēsi | nosūdzēsiet / nosūdzēsit |
| 3. | nosūdzēs | nosūdzēs |
- Nenoteiksmenosūdzēt
- Pavēles izteiksmenosūdzi
- Pavēles izteiksmenosūdziet
- Englishto report, to denounce
- Русскийдонести, наябедничать
- Українськадонести, наябедничати
- Lietuviųįskųsti, apskųsti